|
Ilgas |
|
Reiz sēdēju uz Ogres krasta |
Es skumjās sāpēs asarās |
Man katra prieda ausīs šalca |
Tev jāšķirāš, tev jāšķirās |
|
Tev jāšķirās no tēva mājām |
Tu tajās esi svešinieks |
Tev jābrauc projam tāļu tāļu |
Varbūt ka Tev tur gaida priekš |
|
Es gāju centos, cietu, vīlos |
Pēc laimes velti meklēju |
Tās vietā posts kā dzelžu rokas |
Spiež man arvienu ciešāki |
|
Es tagad esmu viens un atstāts |
Neviena mīlēts nesaprasts |
Ak kaut vēlreizi spētu raudāt |
|
16.9.1945 |
Cedeljheimā |
|
|
Yearnings |
|
I once sat on the Ogre riverbank |
In grief, in pain, in tears |
Every pine rustled in my ears |
You must leave, must leave |
|
Must leave your father's house |
You're a stranger there |
Must journey far, far away |
Perhaps happiness will await you there |
|
I went, I tried, I suffered, frustrated |
I searched for luck—and for nothing |
In its place? Damnation squeezes me |
Ever tighter in its iron grip |
|
Now I'm alone and abandoned |
Unloved and misunderstood by all |
Alas, if only I could weep again |
|
September 16, 1945 |
Zedelgem |
|